Our website is made possible by displaying online advertisements to our visitors.
Please consider supporting us by disabling your ad blocker.

Responsive image


Pilskalns

Šis raksts ir par pakalnu. Par citām jēdziena Pilskalns nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Smiltenes pilskalna uzmērījumi 19. gadsimtā (J. von Sivers, 1872)[1]

Pilskalns ir kalns vai pakalns, kurā senatnē atradušies nocietinājumi. Tā bija novada centrālā vieta, kam bija ne tikai militāra un administratīva funkcija, bet arī ekonomiska un kultūras centra nozīme. Pilskalnu, kuram trūkst kādas no raksturojošām pazīmēm, sauc par pileni. Starp pilskalniem vietumis atradās arī signālkalniņi, kas kalpoja saziņai un brīdināšanai. Pilskalni sastopami arī visās Latvijas kaimiņzemēs, tā ir uzskatāma par visas Ziemeļaustrumeiropas kultūrvēsturisko tradīciju. Ne velti vikingi Baltijas jūras austrumu krasta zemes dēvēja par Garderike ("pilskalnu zeme"). Praktiski visi viduslaiku cietokšņi Baltijā ir celti seno pilskalnu vietā, tāpēc latviešu valodā ar šo vārdu apzīmē gan pakalnus, kuros atradās seno Latvijas iedzīvotāju būvētās koka pilis, gan vēlākos viduslaiku mūra cietokšņus.

  1. Jegór von Sivers. Smilten. Ein Beitrag für die Entwickelungsgeschichte Livlands, etc. 1872

Previous Page Next Page