Baltkrievu valoda беларуская мова | ||
---|---|---|
Valodu lieto: | Baltkrievija, Polija, Latvija, Lietuva, Krievija, Ukraina | |
Reģions: | Austrumeiropa | |
Pratēju skaits: | no 4 līdz 7 miljoniem | |
Reitings: | 74 | |
Valodu saime: | indoeiropiešu valodas baltu-slāvu valodas slāvu valodas austrumslāvu valodas Baltkrievu valoda | |
Rakstība: | kirilica (baltkrievu ortogrāfija) | |
Oficiālais statuss | ||
Oficiālā valoda: | Baltkrievija
Reģionāla valoda: | |
Regulators: | Baltkrievijas Valsts Zinātņu akadēmija | |
Valodas kodi | ||
ISO 639-1: | be | |
ISO 639-2: | bel | |
ISO 639-3: | bel | |
Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus. |
Baltkrievu valoda (беларуская мова, izrunā: /bʲelaˈruskaja ˈmova/) ir austrumslāvu valodu saimes valoda, kurā galvenokārt runā baltkrievi. Tā ir viena no Baltkrievija valsts valodām (otra valsts valoda ir krievu valoda). Izplatīta arī Baltkrievijas pierobežā Polijā, Lietuvā, Latvijā, Krievijā un Ukrainā, kā arī baltkrievu diasporā citur pasaulē. Vēsturiski attīstījusies no rutēņu valodas.
1933. gadā PSRS notika baltkrievu valodas pareizrakstības reforma, ar kuras palīdzību baltkrievu valoda tika pietuvināta krievu valodai. Šī reforma netika atzīta Polijas tolaik kontrolētajā Rietumbaltkrievijā un citur ārvalstīs, tādējādi izveidojās divi baltkrievu valodas ortogrāfijas varianti, kas turpina pastāvēt arī mūsdienās: padomju versija (oficiālā ortogrāfija) un pirmspadomju (taraškevica jeb klasiskā pareizrakstība), kura nav oficiāli atzīta.[1]
Pēc 1995. gada 14. maija referenduma par krievu valodas statusa pacelšanu baltkrievu valoda zaudēja savu vienīgās valsts valodas statusu, un tās prestižs un sabiedriskais lietojums Baltkrievijā sāka strauji kristies.[2] 1999. gada tautskaitē baltkrievu valodu par savu dzimto valodu uzskatīja aptuveni 6 984 000 (85,6%) Baltkrievijas iedzīvotāju, bet sadzīvē lietoja vien ap 3 686 000 (36,7%).[3]