Ataturka reformas

Ataturka reformas (turku: Atatürk Devrimleri vai Atatürk İnkılapları) bija nozīmīgas reformas, kas notika Mustafa Kemala Ataturka vadībā neilgi pēc Turcijas Republikas dibināšanas visās jomās: politikā, tiesību sistēmā, kultūrā, sabiedrībā un ekonomikā. Visās valsts pārvaldes nozarēs galvenie reformu veicēji bija Tanzimata laikmeta moderno skolu absolventi, ieskaitot Ataturku, kā arī Republikāņu tautas partijas piekritēji, kuru uzskati balstījās uz Rietumu idejām.^[1] Idejas galvenais virziens bija Turcijas sabiedrības pārveide par rietumniecisku valsti, lai tā spētu modernizēties.^[2]

Reformas sākās līdz ar modernizētas konstitūcijas pieņemšanu un ar eiropeiskas tiesību sistēmas ieviešanu. Tai sekoja pilnīga valsts pārvaldes sekularizācija un modernizācija, bet jo īpaši izglītības sistēmā. Tika veicināta valsts industrializācija, samazinot importu un, izveidojot valsts uzņēmumus un valsts bankas.^[1]

Pastāv uzskats, ka Ataturka reformas ir līdzīgas revolūcijai, nevis tikai reformām, kuru ieviešana norisēja divas desmitgades. Reformas saucamas par revolūciju arī tādēļ, ka tās ieviesa, pastāvot vienpartejiskai sistēmai un, ka tās sabiedrībai uzspieda valdošā elite. Tāpat arī pastāv uzskats, ka ar daudzpartiju sistēmu nebūtu iespējams nodrošināt reformu īstenošanu.

1. ↑ ^{1,0 1,1} Regine ERICHSEN, «Scientific Research and Science Policy in Turkey», in Cemoti, n° 25 - Les Ouïgours au vingtième siècle, [En ligne], mis en ligne le 5 décembre 2003
2. ↑ S. N. Eisenstadt, “The Kemalist Regime and Modernization: Some Comparative and Analytical Remarks,” in J. Landau, ed., Atatürk and the Modernization of Turkey, Boulder, Colorado: Westview Press, 1984, 3–16