Asinis

Asinis ir šķidrie saistaudi, kuru galvenā masa nemitīgi kustas. Tās ir eritrocītu, leikocītu un asins plātnīšu suspensija asins plazmā. Asinis kopā ar limfu un audu šķidrumu veido organisma iekšējo vidi. Pieaugušam cilvēkam ir 4—6 litri asiņu, kas ir 6—8% ķermeņa masas. Fizioloģiska miera stāvoklī viss asiņu daudzums necirkulē, jo daļa atrodas asiņu depo orgānos (aknās, liesā, sarkanajās kaulu smadzenēs).^[1]

No šī kopējā daudzuma 40—50% ir asins formelementi — asinsķermenīši, bet 55—60% ir šķidra starpšūnu viela — asins plazma.^[2]

Cilvēka asinis savas funkcijas var veikt tikai tad, ja tās nemitīgi riņķo pa slēgtu asinsrites sistēmu.

1. ↑ L. Aberberga-Augškalne. <<Fizioloģija rehabilitologiem>>. 127.lpp. SIA Nacionālais apgāds, 2002. ISBN 9984-26-087-9
2. ↑ Egle. Bioloģijas rokasgrāmata. 251.lpp. Rīga, Zvaigzne ABC,1989. ISBN 5-405-00072-8