Our website is made possible by displaying online advertisements to our visitors.
Please consider supporting us by disabling your ad blocker.
Amonjaks
| Amonjaks | |
|---|---|
  Amonjaka struktūrformula un molekulas modelis | |
| Ķīmiskā formula | NH3 |
| Molmasa | 17,027 g/mol |
| Blīvums | normālos apstākļos 0,7625[1] kg/m3 |
| Kušanas temperatūra | 195,42 K (-78,27 °C) |
| Viršanas temperatūra | 240,74 K (-33,49 °C) |
| Šķīdība ūdenī | 89,9 g/100ml (pie 0 °C) |
Amonjaks ir slāpekļa un ūdeņraža ķīmiskais savienojums, kura ķīmiskā formula ir NH3. Normālos apstākļos tā ir bezkrāsaina, salīdzinoši viegli sašķidrināma gāze ar asu smaku. Amonjaks ir indīgs, saindēšanās ar to ir atkarīga no tvaika koncentrācijas un saskares ilguma.[2] Amonjaks ir amfotēriska viela. Ūdenī tā ir kā bāze. Tas veido arī dažādus amonija sāļus. Amonjaks ļoti labi šķīst ūdenī — pie 0 °C 1 tilpumā ūdens izšķīst ap 1200 tilpumu amonjaka (pie 20 °C attiecīgi 700 tilpumu). Šķīdumā tas veido amonija jonu NH4+ un šo šķīdumu var uzskatīt par amonija hidroksīdu. 10% šķīdumu lieto medicīnā kā kairinošu līdzekli un sauc par ožamo spirtu. Viena no lielākajām amonjaka uzglabāšanas stacijām atrodas Ventspilī, Latvijā.[3]
- ↑ «Ammonia - Density at Varying Temperature and Pressure» (angļu). Engineering ToolBox. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 5. Jūnijs. Skatīts: 2019. gada 6. augustā.
- ↑ «Saindešanās». medicine.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 6. Augustsss. Skatīts: 2019. gada 6. augustā.
- ↑ «Ventamonjaks». www.ventamonjaks.lv. Skatīts: 2021-10-20.
Previous Page Next Page
